Grāmata “39” - amberlighthealing.com

Grāmata “39”

“Sabrukt, izšķīst un izirt līdz visniecīgākajam puteklim. Vienlaikus nolaisties pazemē, dzelmē, visdziļākajā bezdibenī, lai augšāmceltos un citām acīm ieraudzītu pasauli, lai iegūtu redzi un beidzot redzētu, ne tikai skatītos. Smeldzīga un skaudra līdz kaulam, bet sirsnīga un patiesa grāmata par to, kā pazaudējot visu, var iegūt vēl vairāk. Pateicība par visu, kas bijis, ir un būs – ir īstais vārds, kas raksturotu šo stāstu.”  Guna
“No sirds dziļumiem pateicos par grāmatu. Nostaigāju soli pa solītim tavās pēdās, noraudāju daļu tavu asaru. Paldies! Tieši ar tādu kardiogrammu un aiz tādām akmeņu grēdām dzīvo čūskas-dziednieces. No tieši tik tumšiem mežiem izveļas raganas riebējas, visu nāves viepļu pazinējas – cerības nesējas.” Inga
“Šo stāstu apvij neiedomājami spēcīga enerģija. Tas ir kā dzīvs un elpojošs organisms. Mūsu dzīve ir stāsts par skriešanu UZ un bēgšanu NO. Līdz mirklim, kad sāpīgs notikums liek apstāties un iekšēji kliegt: “Kāda jēga tam visam?” Šis stāsts ir dzīves ceļojums uz patiesību un savienošanos, ceļš uz Mājām. Lasot to piedzīvoju dziedinošu sajūtu – rezonansi savos meklējumos. Stāsts lika sajusties, ka neesmu viena, ka esmu saprasta un ka ir gaisma pēc tumsas, ja vien ļaujam tai ienākt, ja nedefinējam, kādai tai jābūt un kā būtu pareizi. Ieklausies klusumā! Ko tas tev vēsta? Tas ar tevi runā. Klusumā ir dzīvība. Klusums dzīvo patiesību. Pazaudēt visu, lai atrastu Visumu sevī. Mēs esam akli līdz mirklim, kad sākam patiesi redzēt. Kā es to varu pateikt? Jo manā dzīvē šobrīd notiek zemestrīce. Tas, kurš ir gatavs savienoties un atvērties, sajutīs patiesības klātesamību katrā ķermeņa šūnā. Šim stāstam ir sava sirds. Es jutu tā dzīvības lādiņu. Tas transformē. Cilvēka ceļš no ego (kas pilns ar vēlmēm) uz mīlestību (kas neko neprasa un neko negaida). Mīlestība ir. Šis ir dvēseles ceļojums pie spēka Avota sevī. Un kas mani uzrunāja lasot? Raw truth!” Dita
“Manai dvēselei bija vērtīgi iepazīt, cik dažādi var būt cilvēku dzīves un nāves pārejas stāsti un tuvinieku līdzpārdzīvojumi. Šis stāsts ir piepildīts ar ļoti sāpīgām emociju atblāzmām un tieši tāpēc – spēcīgi transformējošs. Mani uzrunāja fakts, ka stāsts ir ļoti īsts un personisks. Ticu, būs daudzi, kurus uzrunās tieši šī personiskā pieredze – tīra, patiesa un neizpušķota –, un ikviens tajā atradīs kaut ko vērtīgu sev pašam. Manā prātā aizķērās jautājums, kāpēc mums negribas klausīties, kad vecmāmiņa izsaka savas vēlmes par to, kā viņa vēlas aiziet? Šis ir lielisks testa jautājums katram pašam par nāves tēmu. Grāmatas nobeigums rosināja uz vērtīgām pārdomām par nāves bailēm un apzinātu dzīvošanu. Tas sakrīt ar manām iekšējām sajūtām. Šī grāmata aicina katru padomāt – kas vada viņa dzīvi? Bailes vai dvēseles balss? Manī vēl radās pārdomas par to, kas sagādā grūtības cilvēkam viegli pārdzīvot tuvinieku aiziešanu, kas neļauj viņus palaist. Par šo tēmu tiek maz rakstīts un maz runāts. Pārāk maz. To pamanu tikai tagad, kad pati saskāros ar tuva cilvēka nāvi.” Rūta
“Šis ir kodolīgs, sātīgs un dziļi personisks stāsts. Stāsts par to, kā no sevis neaizbēgt, bet ļauties tumsai un tai iziet cauri, pieņemot katru mācību stundu par svētību. Šis ir stāsts par to, kā strādāt ar sevi un iemācīties veidot savu realitāti tādu, kādu vēlas, lai rastu telpu dvēseles uzdevuma īstenošanai. Stāsts atklāj, kā izmisīga tiekšanās pēc skaidrības un patiesības atver durvis uz dvēseles telpu un tajā mītošo neizmērojamo potenciālu. Pieredze par to, kā brīdī, kad reālajā dzīvē viss šķiet sabrucis un bezjēdzīgs, neredzamā Gaismas pasaule sadodas rokās, lai palīdzētu cilvēkam atgriezties realitātē ar divkāršu jaudu, motivāciju, prieku un jaunu jēgu.” Evita E.
“Izlasīju... un jau kādu krietnu brīdi jūtos kā apstājusies laikā un telpā. Uz vaigiem jūtu tikko žuvušu asaru atstātās pēdas, kas ritēja, lasot šo Tavas dvēseles pieredzes stāstu. Brīžiem tās plūda kā klusa, lēna upe, bet brīžiem gāzās ar ūdenskrituma spēku, neļaujot saredzēt burtus un vārdus, liekot aizvērt acis, lai apstātos un izlaistu caur sevi katru smalkāko un dziļāko sajūtu un niansi. Ar katru šādu brīdi un atkailināšanās vārdu tā ļāva nokrist visiem plīvuriem un slāņiem, lai pieredzētu, kā dvēsele ar dvēseli sarunājas. Es itin kā izdzīvoju vairāku realitāšu pieredzi, esot tik tuvu Tev un ar Tevi un vienlaikus kaut kur dziļi savas dvēselēs dzīlēs, kur katrs Tavs vārds kļuva par vēstījumu un dziedināšanu. Tas ir kā atbilde uz vēl skaļi neizteiktajiem jautājumiem, kas mīt dziļākajos iekšējās pasaules telpas stūros, kur atļaujam sev ieiet tikai tad, kad esam uz ceļiem VIŅA priekšā.” Elīna
“Pirms vairākiem gadiem zaudējot dēlu un meklējot atbildes uz jautājumiem, kuru arī man tobrīd bija daudz, saskāros ar faktu, ka ir maz grāmatu latviešu valodā, kas dziļi un patiesi atspoguļotu līdzīgu pieredzi un sajūtas, kas plosa bērnu zaudējušus vecākus. Šī grāmata ļoti reāli un dzīvi ataino izjūtas, kuras pārņem zaudējot bērnu un sapņus, kas tika izloloti viņu gaidot. Vecākiem, kuri nonākuši šajā neapskaužamajā situācijā, izlasot Evitas vēstījumu, būs vieglāk izprast un pieņemt savas izjūtas, pārdzīvojumus un sāpes, kā arī ieraudzīt to cerību stariņu, ka ir iespējams šo sāpīgo pieredzi transformēt un turpināt dzīvot tālāk.” Gunita
"Visā stāstā redzams rakstnieces talants. Emocionāli, precīzi salīdzinājumi, pat negaidīti precīzi vārdos ietērptas sajūtas. Grāmata, kura rosina aizdomāties par nemateriālām lietām, par kurām vairums ikdienā nedomā, lai gan vajadzētu. Pieredzes stāsti bagātina pieredzi, liek domāt, pat ja pašam nav nācies saskarties ar līdzīgu pieredzi. Ir lietas, kuras vieno visus cilvēkus - tās ir vērtības, no kurām galvenā vērtība ir dzīvība. Šis ir ļoti personisks stāsts un iedvesma citiem vecākiem, kas nonākuši līdzīgos dzīves pārbaudījumos. Personīgi stāsti ir ārkārtīgi aizkustinoši! Līdz asarām. Mūsu latviešu mentalitāte ir tāda, ka nelaimē un sērās ieraujamies sevī. Tas ir svētīgs darbs, uzdrīkstēties būt atklātai, uzrakstīt šo stāstu, caur savu pieredzi uzrunāt un skolot citus. Šī grāmata ir kā palīdzīga roka, draudzīgs plecs, kā mierinājums. Sarežģītais uzdevums ir teicami izpildīts – sāpīgā pieredze ir konvertējusies viedumā, izpratnē, attīstībā, izaugsmē.“ Inguna
“Skaudra dzīves pieredze, kas atmodinājusi patiesai dzīvei un kalpo citu iemigušo dvēseļu modināšanai, liekot pavērst skatu būtiskā virzienā, taipat laikā esot par dziedinājumu un gaišu pavadoni tiem, kas gājuši cauri sāpīgai pieredzei, zaudējot tuvos un mīļos, ļaujot paskatīties “aiz” – pieklājības smaidiem un ieraugot Dvēseles tumšo nakti, kur tālāk izlikties un dzīvot kā līdz šim vairs nav iespējams. Vai nu grimsti nebūtībā, vai pacelies tuvāk Debesīm – esot jau šeit pat, uz mūsu mīļās Zemes. Liela pateicība Tev, Evita, ka dalies savā dziļi personiskajā stāstā un atklāsmēs. Šo darbu lasot, arī es sajutu (atcerējos) maigo Kristus visaptverošās mīlestības enerģiju. Un Raganas pieredze vēl aizvien dziļi rezonē. Šis stāsts atgādina par drosmi – būt sev pašam, savas dvēseles vadībai, būt savā patiesībā, atmosties patiesai dzīvei. Liels, liels par atgādinājumu “Mājas ir tavā sirdī”. Gaismā, mīlestībā, paļāvībā! Un sirds kļūst tik dzīva!” Aivija
"Pie mums atceļo vārdi, cilvēki un notikumi tieši tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams mūsu dvēselei. Arī Evitas stāsts atspoguļo šo patiesību, tomēr tikpat atklāti kā Evita uzdrošinājās paust savas dvēseles intīmo pieredzi, atzīstos, ka runāju par savu pieredzi – par to, ka sastopos ar Evitas grāmatu šobrīd tāpēc, ka viņas vārdi man pēkšņi iespīdināja gaismu tajā manu meklējumu labirinta tunelī, kurā nebiju iedomājusies meklēt atbildes. Šī grāmata nav tikai cilvēkiem, kas saskārušies ar bērniņa nāvi, bet gan jebkuram, bez ierobežojuma. Paldies, Evitai, kas uzdrošinājās šos vārdus ievibrēt telpā. Tagad tie ceļos pie dvēselēm, kas šos vārdus gaida, visticamāk neapzināti. Nejaušību nav..." Baiba
"Paldies, Evita, ka devi šo informāciju, zināšanas un pieredzes visīstākajā laikā. Tas izveidotais savienojums caur laikiem un telpām, caur sajūtām, emocijām un rīcību, darbību man arī salika vai savienoja kaut ko kopā. Un es to pat nevaru pateikt vārdos, bet jūtu kā saliekas puzles gabaliņi kaut kur pakausī, zemapziņā un dvēselē. Tas spēcīgi maina tagadni. Izvēle ir vienmēr. Un mana sirds pukst straujāk, kad es jūtu tik drosmīgu sirdi, tik drošu sirdi, kas izvēlas paļāvībā, izziņā un mīlestībā, kas izvēlas drošsirdībā. Tava pieredze un ceļš mani iedvesmo un iedrošina būt, just, redzēt, dzirdēt un runāt. Izkāpt no spēlēm un izvēlēties patiesību." Alise
"Sirsnīgs paldies par grāmatu! Paldies par atklātumu un dalīšanos ar savu pieredzi!!! Tik ļoti pazīstamas sajūtas, ļoti līdzīgiem procesiem esmu gājusi cauri, asaras bira kā pupas, ļoti rezonēja, tikai ne no žēluma, bet patiesības, viss tik ļoti pazīstams un izdzīvots. Par raganu tēmu ļoti spēcīgi izjutu sāpes. Meditācijās esmu redzējusi kā tiku sadedzināta uz sārta. Redzēju arī iepriekšējo dzīvju pieredzi, kad man tika dota liela vara lemt cilvēku dzīves, daudzi gāja bojā, tad nolēmu, ka mans spēks ir ļaunums, to nedrīkst izmantot, bet, varbūt, DIEVS VIŅU bija PAREDZĒJIS, MAN TIKAI BIJA JĀPILDA MANS UZDEVUMS, jādara tas, ko Dievs no manis vēlas, jāpieņem sāpīgi lēmumi, un mans spēks nav ļaunums, tā ir Dieva griba...Jautājumu un pārdomu jūra, varbūt jāpārstāj baidīties no Dievišķā spēka, kas dots katrai Dvēselei?" Dace

"39"

Mans dēls nodzīvoja 39 dienas. Šis skaitlis man šķiet īpašs. Un šīs dienas mainīja manu dzīvi, liekot nogrimt līdz dziļākā bezdibeņa pašai apakšai, lai tajā atklātu dievišķo dzirksti, drosmi, iedvesmu un neizsmeļamo radīšanas potenciālu, kas mīt dvēseles dzīlēs.

Manas dvēseles pieredze nav tas, KAS ES ESMU.
Atver SIRDI ļaujot aiziet visam, kas tu neesi!

Savu stāstu pierakstīju, lai tas būtu kā pašpalīdzības grāmata cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvinieku, un arī tiem, kuru draugi vai tuvinieki piedzīvo sēras. Grāmata paredzēta nobriedušām personībām un terapeitiem, kuri strādā ar cilvēkiem sērās.

Esmu pateicīga, ka mani bērni izvēlējās mani par savu mammu, lai es iemācītos mīlēt un iepazītu beznosacījuma mīlestību. Bērni ir mans ceļš pie Dieva, atslēga uz durvīm, kas ved pie patiesības un spēka avota, kā arī pie manas dvēseles senajām zināšanām un talantiem.

Ja es būtu māksliniece, tad šo savas dvēseles stāstu izteiktu gleznās; ja es būtu dzejniece, izstāstītu dzejā; ja es būtu komponiste, ļautu, lai runā notis un mūzika. Es esmu rakstniece. No manas sirds un dvēseles nāk vārdi un iedvesma runāt par šo pieredzi. Es ticu, ka mans stāsts iedegs cerības, ticības un mīlestības liesmu sirdīs, kuras lasīs šo stāstu, vēstījumu un atziņas, kas nāk tam līdzi. EVITA MAURMANE

Iegādāties grāmatu "39"

Grāmata pieejama visās lielākajās grāmatnīcās Latvijā.

E-Grāmata "39" (LAT valodā)

E-Grāmata "39" (ENG valodā)

E-Grāmata "39" (RUS valodā)

Grāmata "39" (drukāta/LAT)